27. janvārī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtīja vēstuli LR Ministru prezidentam V. Dombrovskim, kurā pausta LBAS nostāja pret „Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā”.
Vēstulē teikts, ka pagājušā gada 9. decembra Eiropadomē eiro zonas valstu/valdību vadītāji nolēma, ka ir nepieciešams jauns starpvaldību līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, lai palīdzētu īstenot iepriekš apstiprināto Stabilitātes un izaugsmes paktu. Līguma centrālais elements ir dalībvalstu fiskālā disciplīna.
LBAS kā Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) dalīborganizācija solidarizējas ar ETUC pausto viedokli par to, ka ES valstu līderi maldās, domājot, ka jaunais Līgums spēs atrisināt valstu parādu problēmas un atjaunos izaugsmi, neņemot vērā sociālo partneru viedokli nacionālajā un ES līmenī. LBAS tāpat kā ETUC neatbalsta šo Līgumu, norādot uz sekojošām problēmām:
1. Neveicot investīcijas izaugsmes stimulēšanai, Līgumā paredzētie pasākumi neatrisinās eiro zonas krīzi, neveicinās nodarbinātību, kā arī nepārliecinās finanšu tirgus dalībniekus par situācijas uzlabošanos.
2. Pārāk stingru fiskālās disciplīnas principu iestrādāšana nacionālajā likumdošanā un konstitūcijā var vēl vairāk padziļināt esošo krīzi. Atgriešanās pie sabalansētiem valstu budžetiem ir jānotiek pakāpeniski, veicot saprātīgas izmaiņas nodokļu politikā un samazinot ēnu ekonomikas apjomu.
3. Piedāvātā ekonomiskā pārvaldība var tikt izmantota kā līdzeklis sociālā dialoga, t.sk., darba koplīgumu lomas vājināšanai un ierobežošanai.
Mēs uzskatām, ka tā vietā Eiropai ir nepieciešama savādāka ekonomiskā savienība ar spēcīgu sociālo dimensiju, kas ir balstīta uz sekojošiem principiem:
– plašākas pilnvaras Eiropas Centrālajai bankai – tai ir jānodrošina ne tikai cenu stabilitāte ES ietvaros, bet arī jāspēj finansiāli palīdzēt ES dalībvalstīm, lai risinātu to problēmas ar nacionālajiem parādiem;
– sociālo partneru pilnīga neatkarība lemt par darbinieku atalgojumu un darba koplīgumu nosacījumiem, nepieļaujot fiskālās konsolidācijas un taupības pasākumu ietekmi uz šiem sociālā dialoga pamatprincipiem;
– fiskālā disciplīna nedrīkst apturēt izaugsmi – uz publiskajām investīcijām, kas veicina visas tautsaimniecības izaugsmi, netiek attiecināts „sabalansēta budžeta princips”;
– visiem ES līmeņa līgumiem ir jāpievieno „Sociālā progresa protokols”, lai garantētu sociālo pamattiesību ievērošanu.